Vauxhall Viva HC (1970 - 1979)
HC Viva (1970-1979)
Viva HC Estate
Firenza Coupe
Firenza Coupe motortelpa
Viva HC 2300 SL 4-durvju saloon
Viva HC (1970-1979) tehniski bija identisks HB, tomēr tam bija modernāks dizains un lielāks salons, jauna izskata krēsli. Tika piedāvāti 2- un 4-durvju Saloon un Fastback estate ar motoriem: standarta 1159 cc, uzlaboto 1159 cc 90-tā vai 1600 cc OHC. Tika piedāvāts arī motors no 2.0 GT versijas ar jaunu diapazonu, tas arī bija vienīgais dzinējs, kas tika piedāvāts Kanādā, kur Viva HC kļuva par Firenza,tā tika piedāvāta caur Pontiac/Buick dīleriem, nepieminot uzņēmumu Vauxhall. Klonētais Envoy Epic tika piedāvāts caur Chevrolet dīleri , kas piedāvāja arī pašmāju Chevrolet Vega. Viva HC tika izstumts no Kanādas tirgus pēc diviem modeļa gadiem, kas bija saistīts ar pircēju neapmierinātību par korozijas problēmām un neuzticamību.
Amerikāņu ietekme dizainā bija tik acīmredzama ar šaurām horizontālām aizmugures lampām, plakanu instrumentu paneli ar "paskastītes" stila spidometru, un izcilni priekšējā pamperī.
Coupe versija saukta par Firenza tika prezentēta 1971. gada pavasarī, lai konkurētu ar Ford Capri un drīzumā iznākušo Morris Marina
Bāzes 1159 cc dzinējs tika palielināts uz 1256 cc 1971.gadā un ar to 90 versija tika noņemta no ražošanas.
OHC dzinēji tika pilnveidoti 1972.gada pavasarī , 1.6 kļuva par 1.8 (1759 cc) un 2.0 (1975 cc) twin carb kļuva par 2.3 (2279 cc). Tagad, Viva 2300 SL un Firenza Sport SL „paskastītes" tipa spidometrs tika aizstāts ar pievilcīgu septiņu instrumentu paneli.
Modeļi 1.8 and 2.3 L ieguva luksusa izskatu un tika pārsaukti par Magnum. Tajā pat laikā Firenza coupe tika pakļauta radikālām pārvērtībām, kurās ieguva aerodinamisku automašīnas priekšpusi un uzvīlētu 2.3 L twin carb dzinēju sajūgtu ar ZF piecu-pārnesumu ātrumkārbu, pārvēršoties par HP (High Performance) Firenza.
Viva tika pārveidota 1975.gadā , kļūstot par E (Ekonomiskais), L un SL, E bija Vauxhall's atbilde uz Ford Popular un bija sākumā piedāvāts kā izmēģinājuma versija divdurvju kupeja ar Firenza virsbūves elementiem, pirms kļūšanas par pastāvīgu divdurvju Viva modeli. Tas bija vienīgais Viva modelis kam vēl joprojām bija vecā tipa spidometrs pēc kā L un SL modeļos jau tika adaptēts Firenza SL jaunais instrumentu panelis.
1977. gadā, SL tika aizvietots ar GLS, būtībā apvienojot Magnum apdares materiālus un aprīkojumu ar bāzes 1,256 bīdstieņu OHV dzinēju. Šiem modeļiem visiem bija pilns septiņu kontrolinstrumentu panelis, velūra sēdekļi un Rostyle riteņi, starp daudziem citiem uzlabojumiem.
Jaunzēlandē Viva tika būvēta kā divu- vai četru - durvju sedans vai vagons/furgons ar 1159cc and 1256cc dzinējiem. Partijas ar 1.8-litru modeļiem, daži ar automātisko transmisiju, tika importēti no Lielbritānijas 1973. un 1974. gados, valdība īslaicīgi atviegloja importa ierobežojumus automašīnām, jo vietējās rūpnīcas nevarēja apmierināt pieprasījumu 1.8-litru dzinēji un automātiskās transmisijas tika pievienoti CKD krājumiem un 1976. gadā tika pārsaukts par Magnum.
Magnum priekšpusē bija četri lukturi, uzlabota apdare un aprīkojums un apsildāms aizmugures logs, lai mainītu Viva ikdienas auto tēlu, tās vietu GM piedāvāto modeļu klāstā diapazonā tagad ieņēma, vietēji ražotā 1,3-litru Chevettes. Magnum tika piedāvāts arī 1800 cc dzinējs bieži vien savienots ar automātisko transmisiju.
Viva HC versija, saukta par Chevrolet Firenza, tika ražota Dienvidāfricā, ar britu 1.3 vai Opel 1.9 L dzinējiem. Dienvidāfrikā tika piedāvāta arī Lielbritānijā ražotā Firenza coupe, ar speciāli pielāgotu Chevrolet V8 dzinēju saukts par „vilku jēra ādā.
Dienvidāfrika ieraudzīja arī trīs durvju hečbeku izstrādāts vairāk uz Vivas bāzes, nevis ņemot par piemēru toreizējo jauno Chevette / Kadett City.
Viva ražošana tika pātraukta pēc Chevette izlaišanas 1975.gada pavasarī.
Vivas ražošanas beigas bija zīmīgs moments priekš Vauxhall, jo tā bija pēdējā automašīna pilnīgi projektēta Lutonā bāzētajā kompānijā, jo visi turpmākie Vauxhall bija tikai Opel inženieru izstrādāti.
Viva HC prezentācija sakrita ar vienu no Lielbritānijas periodisko ekonomiskās augšupejas vilni, Viva kļuva par Vauxhall visu laiku visstraujāk pārdoto jaunu modeli, pirmos 100,000 vienību pārdodot tikai septiņos ar pusi mēnešos. Kopā HC pārdošana sasniedza aptuveni 640.000 vienību, sasniedzot kopējo atzīmi 1,5 miljoni. Miljono Viva - zelta HC no ražošanas līnijas nobrauca, valsts politiķis svinībās 1971.gada 20 jūlijā. Vairums Viva tika ražotas Vauxhall Ellesmere Port rūpnīcā Anglijas ziemeļos, tomēr miljono automašīna nobrauca no Lutonas rūpnīcas līnijas.
Interesanta automašīna tika ražota no 1970. līdz 1972.gadam Urugvajas GM, veidota uz Vauxhall Viva bāzes. Tās sauca Grumett, un tika ražoti tikai kā divu durvju pick-up modeļi, ar 1100 cc dzinēju. Virsbūve bija no stiklašķiedras. Sākotnēji daži oriģināli Vauxhall Viva tika importēti, lai kalpotu kā veidnes. Ritošā daļa bija vai nu no Vauxhall vai Opel, atkarībā no partijas.
Urugvajas GM ražoja no stiklašķiedras arī automašīnu Indiana, pēc visiem parametriem kā Viva HC estate, bet ar nedaudz īsāku un šaurāku riteņu bāzi ... kas radīja ļoti dīvainu efektu. Automašīnas tika izveidota uz Opel Kadett ritošās daļas. Automašīnas bija salīdzinoši uzticamas, jo stiklplasta virsbūve nerūsēja, lai gan tajā bija tērauda caurules, un iekšējā "šasija".
Indiana, ražota Urugvajā |
